“Aizvadīto divu nedēļu laikā, kopš valstī pasludināts ārkārtas stāvoklis, esam proaktīvi apzinājuši visus klientus Baltijas valstīs, lai novērtētu pandēmijas radītās sekas uzņēmējdarbībai un spējai segt uzņemtās saistības. Jāsaka, ka Latvijā šādu uzņēmumu īpatsvars ir vislielākais – 17% no mūsu klientiem norādījuši, ka šobrīd uzņēmējdarbība ir būtiski ietekmēta. Lietuvā un Igaunijā šādu uzņēmumu īpatsvars ir līdzīgs – attiecīgi 10%. Tāpēc šiem klientiem piedāvājam vienkāršotu procedūru maksājumu termiņu atlikšanai, kā arī sniedzam konsultācijas par atbalsta instrumentiem, ko sniedz katras valsts atbildīgās institūcijas. Taču, neskatoties uz to, ir vēl virkne uzņēmumu, kuriem šobrīd ir nepieciešams finansējums uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Tāpēc esam apzinājuši ietekmes apmēru ekonomikā un atsevišķos darbības sektoros, un atsākuši aktvu uzņēmumu finansēšanu,” norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.
Capitalia ir apkopojusi katrā valstī uzņēmumiem pieejamos atbalsta instrumentus, kas ikvienam ir pieejami Capitalia mājas lapā, un aktīvi konsultē uzņēmumus to izmantošanā.
“Mēs pilnībā atbalstām valsts mērķi piemērot atbalsta instrumentus visām nozarēm, jo savu klientu lokā redzam uzņēmumus, kas vienādi stipri ir cietuši gan restorānu jomā, gan ražošanā un transporta pakalpojumu sniegšanā. Mēs arī aicinām uzņēmumus proaktīvi reaģēt uz ienākumu kritumu, tūlītēji pārskatot iespējas samazināt izmaksas, atlikt maksājumus un veikt citas likviditātes uzlabošanas un izdevumu samazināšanas aktivitātes. Papildus mēs veicam aktīvu komunikāciju ar valsts atbalsta institūcijām kā Altum Latvijā un Invega Lietuvā, lai meklētu kopīgus risinājumus, kā ārkārtas situācijā atbalstīt uzņēmumus. Vistālāk šajā ziņā ir tikusi Lietuvas aģentūra, kas jau virza izstrādei īpašu aizdevumu programmu tieši pandēmijā cietušo uzņēmumu finanšu atbalstam. Ar šīs programmas starpniecību aizdevumus uzņēmumiem ar atvieglotiem nosacījumu skartajiem biznesiem sniegtu gan bankas, gan krājaizdevumu sabiedrības, gan alternatīvie finansētāji, tajā skaitā Capitalia. Mēs ceram uz līdzīgu atbalsta mehānismu arī Latvijā un Igaunijā,” saka Juris Grišins.