Rīga, kas Baltijas valstu galvaspilsētu vidū izceļas ar zemākajām mājokļu cenām, pēdējos gados piesaista arvien lielāku investoru uzmanību. Finanšu pakalpojumu uzņēmuma Capitalia ekspertu vērtējumā pašreizējā nekustamā īpašuma (NĪ) cenu atpalicība no kaimiņu lielpilsētām neatspoguļo Latvijas reālo ekonomisko potenciālu.
Pētījumi liecina, ka jau vismaz desmit gadus Rīga spēj piedāvāt salīdzinoši pieejamākos mājokļus starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Šī atšķirība no Viļņas un Tallinas pēc pandēmijas kļuvusi vēl izteiktāka.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Rīgas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem šobrīd var atļauties līdz pat 110 kvadrātmetru lielu mājokli, kamēr Viļņā un Tallinā šis rādītājs sasniedz attiecīgi tikai 64 un 69 kvadrātmetrus. Tiesa, Rīgas vidējo rādītāju var nedaudz sagrozīt īpaši lielais veco un nerenovēto mājokļu fonds pilsētā.
Mazā un vidējā biznesa finansēšanas uzņēmuma Capitalia Lietuvas filiāles vadītājs Gintaras Matuzas norāda, ka Rīgas nekustamā īpašuma pieejamība vēl labāk atklājas, salīdzinot vidējās algas un mājokļu cenas. Piemēram, saskaņā ar uzņēmuma datiem mājokļa kvadrātmetra cena Tallinā šobrīd ir aptuveni 4 200 eiro, Viļņā – 3 300 eiro, bet Rīgā – tikai 2 300 eiro. Savukārt iedzīvotāju vidējie neto ienākumi šajās galvaspilsētās atšķiras ievērojami mazāk: Tallinā – aptuveni 1 720 eiro, Viļņā – 1 610 eiro, bet Rīgā – 1 300 eiro.
Šo apstākļu dēļ Rīga pēdējos gados arvien vairāk piesaista investīcijas nekustamajā īpašumā – gan tiešā veidā, gan caur finanšu instrumentiem.
“Ieguldījumu mājokļiem Latvijas galvaspilsētā ir ievērojami labāks ienesīgums nekā Viļņā vai Tallinā, jo pastāv būtiskas atšķirības iegādes cenās un daudz mazākas atšķirības īres cenās. Runājot par jauniem attīstības projektiem, cenu un ienesīguma atšķirības samazinās, taču arī tad Rīgā investori un attīstītāji šobrīd nopelna visvairāk, ja salīdzinām Baltijas galvaspilsētas,” norāda G. Matuzas.
Pēc viņa teiktā, Capitalia pēdējos gados savā aizdevumu platformā Rīgā ir finansējusi vairāk nekā 50 nekustamā īpašuma darījumus. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka tā investori Rīgā vidēji nopelna par 1–2 procentpunktiem lielāku atdevi nekā līdzīgos NĪ attīstības projektos Viļņā vai Tallinā.
Ņemot vērā tirgus apstākļus, Capitalia tuvākajā laikā plāno turpināt paplašināt Rīgā finansēto nekustamā īpašuma attīstības projektu portfeli.
“Protams, lielāka atdeve teorētiski ir saistīta ar lielākiem riskiem, un Rīgai šeit ir savi ‘skaidrojumi’: pilsēta statistiski ir sarukusi, valsts ekonomika pēdējos gados ir nedaudz buksējusi, un kapitāla tirgus nav tik aktīvs. Tomēr gudri investori vērtē arī nākotnes potenciālu, un šajā ziņā Rīgai ir vislielākās izaugsmes iespējas – valsts ir pastiprinājusi ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģiju, tai ir labākie gaisa transporta savienojumi starp Baltijas valstīm un, vienkārši sakot, visvairāk iespēju panākt kaimiņvalstis, kas iepriekš piedzīvoja straujāku izaugsmi,” komentē Capitalia Lietuvas filiāles vadītājs G. Matuzas.
Pēdējā laikā Rīgā uzņēmums ir finansējis tādus netālu no pilsētas centra attīstītus nekustamā īpašuma projektus kā mazstāvu daudzdzīvokļu komplekss "Buru Kvartāls", vecas ēkas pārbūvi par astoņiem moderniem dzīvokļiem Etnas ielā, kā arī "Kupenas" rindu māju kvartālu Mārupes piepilsētā.
Capitalia ir Latvijas uzņēmums, kas darbojas kopš 2007. gada. Tas ir viens no vadošajiem mazā un vidējā biznesa finansēšanas uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā, kopumā piešķīris vairāk nekā 100 miljonus eiro aizdevumos un investīcijās vairāk nekā 5 000 uzņēmumu. Capitalia darbojas caur pūļa finansēšanas platformu, kuru uzrauga un licencē Latvijas Banka, un tās partneris ir Francijā akreditētā Eiropas maksājumu iestāde Lemonway.
Capitalia sniedz arī konsultācijas finansēšanas un uzņēmumu iegādes jautājumos, koncentrējoties uz augošiem uzņēmumiem.