Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, vadošā uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn. Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.
 
Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro. 
 
Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”
 
Kopumā visbiežāk pēc alternatīvā finansējuma vēršas lauksaimniecības, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumi. Tomēr Capitalia novērojumu liecina, ka Baltijas valstu ekonomiskais noskaņojums saglabājas piesardzīgs, it īpaši būvniecības nozarē. Savukārt ražošanas uzņēmēju noskaņojums šogad saglabājies mērens, jo tramīgā ekonomiskā situācija neļauj veikt vērienīgu un strauju izplešanos augsta riska un nenoteiktības dēļ. Pozitīvu izaugsmi rāda mežsaimniecības uzņēmumi, kuri atkopušies pēc sarežģīta perioda un šogad ir atsākuši ieguldījumus tehnikā un cirsmu iegādē. 
 
“Vērtējot uzņēmēju noskaņojumu attiecībā uz finansējuma piesaisti biznesa attīstībai, redzam, ka tas ir atšķirīgs dažādās nozarēs. Taču joprojām pilnīgi visās jomās jūtama piesardzība, ko veicina karadarbība Ukrainā, kā arī vadošo Eiropas valstu ekonomiskā stagnācija neveicina noietu eksporta tirgos un nedod pietiekamu optimismu jaunu investīciju veikšanai. Tāpat uzņēmumi norāda, ka arvien vairāk izjūt kvalificētu darbinieku trūkumu, īpaši būvniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības jomās. Šī problēma ir kļuvusi par aktuālu tēmu starp uzņēmējiem visās nozarēs,” norāda Juris Grišins. 
 
Raugoties uz nākamo gadu, paredzams, ka alternatīvā finansējuma apjomi uzņēmumiem turpinās pieaugt, ko veicinās arī Capitalia kredītu garantiju piedāvāšana ar ALTUM atbalstu.  Tas atvieglos uzņēmumu spēju saņemt aizdevumus apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro un uzlabos to nosacījumus. Kopumā turpmāko divu gadu laikā ar ALTUM portfeļgarantiju uzņēmumi varēsi saņemt finansējumu 83 miljonu eiro apmērā.