Tehnoloģiju uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir ievērojami sarežģītak piesaistīt jaunus investorus, nekā līdz šim. Esošie investori ir kļuvuši piesardzīgāki un izvēlīgāki, veicot jaunus ieguldījumus, labprātāk izvēloties ieguldīt jau pelnošos (vai tuvu pelnošos) uzņēmumos, lai nodrošinātu tiem papildus kapitālu izaugsmei. Un tas nav tikai Baltijas fenomens, bet tendence visā pasaulē. Dati rāda*, ka riska kapitāla ieguldījumu apjoms jaunuzņēmumos pērn kopumā pasaulē samazinājies par 32%, salīdzinot ar 2022.gadu, sasniedzot pēdējos četros gados zemāko punktu. 

Redzams, ka īpaši grūti piesaistīt finansējumu uzņēmumiem, kas vēl nav tikuši līdz pirmajiem klientiem vai nozīmīgam apgrozījumam, tas ir - vismaz 50 tūkstošu eiro lielam apgrozījums mēnesī. Iepriekš gan investori, gan uzņēmuma vadība pamatā koncentrējās uz uzņēmuma izaugsmes veicināšanu, tik ļoti nefokusējoties uz peļņas un zaudējuma aprēķinu. Turpretī tagad dominējošs uzsvars ir uz to, kā jaunuzņēmumi var pēc iespējas ātrāk sākt darboties bez zaudējumiem. Lai to izpildītu, uzņēmumi piebremzē izaugsmes mērķus un samazina izmaksas. Tas lielākoties nozīmē – samazina darbinieku skaitu. Šāda prioritāšu maiņa ir tieši saistīta ar grūtāk pieejamo finansējumu. 

Tā rezultātā jaunuzņēmumi, kas sekmīgi piesaista finansējumu, to var piesaistīt par vidēji 20 līdz 30% zemākiem novērtējumiem, kā tas ir bijis 2021. un 2022. gadā. Tāpat arvien biežāk uzņēmēji pēc papildus finansējuma vēršas pie jau esošiem investoriem, nemeklējot jaunu kapitālu no malas. 

Tajā pašā laikā, ir svarīgi piebilst, ka tirgū joprojām netrūkst investoru, kuriem ir līdzekļi un vēlme ieguldīt tehnoloģiju kompānijās. Piemēram, šī gada sākumā Lietuvas tehnoloģiju investīciju uzņemums Practica izveidoja jaunu fondu 80 miljonu eiro apmērā, lai ieguldītu Baltijas valstu uzņēmumos. Savukārt Latvijā, ar Altum iniciatīvu tiek veidoti trīs jauni fondi ar kopējo apjomu virs 50 miljoniem eiro, kas veiks investīcijas idejas un agrīnas izaugsmes jaunuzņēmumos. 

Arī Capitalia izveidotais riska kapitāla fonds trīs gadu laikā veica ieguldījumus kopumā 11 tehnoloģiju uzņēmumos Baltijas valstīs, tādos kā Aerones (vēja parku apkopes pakalpojumi), Ondato (jaunu klietnu izpētes platforma), Favro (darba uzdevumu organizācijas platforma) Igaunijas vienradzī Bolt, kā arī citos perspektīvos Baltijas jaunuzņēmumos. Savukārt pērn investīcijas piesaistīja trīs jaunuzņēmumi - Giraffe360 (Latvija), Rendin (Igaunija) un Xolo (Igaunija). Līdz ar šiem ieguldījumiem arī Capitalia riska kapitāla fonds savu darbību noslēdza, un līdz nākamā ieguldījuma fonda izveidei plāno ieturēt pauzi, lai sagaidītu faktiskos rezultātus no līdz šim veiktajām investīcijām. 

Kopumā redzams, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, jaunuzņēmumu vidē valda optimisma dzinulis, un pasaules mērogā tiek meklēti līdzekļi 240 miljardu eiro apmērā. Lai arī Eiropa no tā tiecas apgūt salīdzinoši mazu daļu, nešaubīgi var teikt, ka Baltijas valstis ir kļuvušas par Eiropas epicentru jauniem tehnoloģiju uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā te ir izveidojušies 13 uzņēmumi ar novērtējumu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tāpēc atliek cerēt uz vēl vairāk jaunām idejām, lai piesaistītu arvien jaunus investorus Baltijas tirgum, un riska kapitāla finansējums atkal pieredzētu augšupeju.