Uzņēmumam ir divas formas, kā piesaistīt finansējumu - aizdevums vai ieguldījums pašu kapitālā. Pašu kapitāla ieguldījuma gadījumā uzņēmuma īpašniekiem ir jādalas kompānijas kontrolē, kā arī šādu finansējumu piesaistīt ir grūtāk un ilgstošāk. Tāpēc aizdevums ir pamata forma, kā biznesi piesaista ārējus līdzekļus izaugsmei.
 
Diemžēl  komercbanku apetīte biznesu finansēšanai ir butiski samazinājusies, kā arī banku prasības ir ļoti stingras attiecībā uz uzņēmuma izmēru, darbības vēsturi un nodrošinājumu. Rezultātā, tikai retais uzņēmējs ir spējīgs piesaistīt aizdevumu biznesam no komerciestādēm. Alternatīvi, aizdevumu uzņēmums var saņemt no ne-banku kreditēšanas uzņēmumiem (līzinga iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām), kā arī privātpersonām. Pēdējā laikā šāda finansējuma alternatīva ir īpaši populāra uzņēmumu vidū. To veicina un atbalsta arī dažādas Latvijas Garantiju aģentūras izstrādātās programmas, piemēram, mezanīna un mikrokreditēšanas instrumenti.
 
Tomēr procentus, ko uzņēmumi maksā par aizdevumiem, kas saņemti ne no komercbankām, var parasti attiecināt uz kompānijas darbības izmaksām tikai daļējā apmērā. Tas apgrūtina un papildus sadārdzina uzņēmumiem saņemt aizdevumu no citiem avotiem un nostāda komercbankas negodīgā konkurences priekšrocībā salīdzinot ar citiem aizdevējiem (biznesa eņģeļiem, ne-banku aizdevējiem). Papildus, šāds uzņēmējiem neizdevīgs nodokļu regulējums nav citās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Raksts publicēts arī portālā vid.lv.